Vislabākais veids, kā pārliecināties par prognožu modeļa precizitāti, ir pamēģināt ar to prognozēt pagātnes notikumus. Strādājot pie “Simta”, es savu modeli testēju un uzlaboju, mēģinot ar to veidot pēdējo Saeimu vēlēšanu prognozes. Šajā rakstā pastāstīšu par to, kāda būtu “Simta” 13. Saeimas vēlēšanu prognoze un sīkāk analizēšu prognozes kļūdas.
Aktuālās “Simta” prognozes tiek veidotas, balstoties uz modeli, kurā tiek lietoti dati no visām četrām parlamenta vēlēšanām kopš 10. Saeimas vēlēšanām 2010. gadā. Iepriekšējo vēlēšanu dati tiek lietoti, lai modelētu dažādu vēlētāju grupu neizlēmību aptaujās un īpatsvaru reģionos.[1] Veidojot šo prognozi, tika lietots līdzīgs modelis bez datiem par 13. Saeimas vēlēšanām, tā simulējot situāciju vēlēšanu priekšvakarā.
2018. gada septembrī un oktobrī tika publicētas piecu dažādu aģentūru veidotas vēlēšanu aptaujas. Ņemot katras aģentūras jaunāko aptauju,[2] balsu īpatsvara prognoze būtu bijusi visai tuva reālajiem rezultātiem (skat. grafiku zemāk).
Septiņiem no desmit sarakstiem, kas vēlēšanās ieguva vismaz vienu procentu balsu, vēlēšanu rezultāts ietilpa 95 % ticamības intervālā.
ZZS un LRA kļūdas
“Zaļo un zemnieku savienība” (ZZS) bija vienīgais no šiem sarakstiem, kas saņēma mazāku atbalstu, nekā prognozēts. Viņi saņēma 9,91 % balsu. Paskatoties uz aptauju datiem, var redzēt, ka atbalsts ZZS bija starp 5,7 procentiem SKDS aptaujā un 11,1 procentu “Latvijas Faktu” aptaujā, tātad nevienā no tām ZZS popularitāte nebija pārspīlēta.
Taču, izņemot Factum, neviena pētījumu aģentūra nepārdala tos respondentus, kas atbild, ka vēlēšanās nepiedalīsies, vai arī nav izlēmuši, par ko balsot. Citiem vārdiem sakot, šo aģentūru datos 100 procentus veido summa no katra saraksta atbalstītājiem, neizlēmušajiem vēlētājiem un balsstiesīgajiem respondentiem, kas neplāno balsot. Savukārt vēlēšanu rezultātos 100 procentus veido summa no katra saraksta atbalstītājiem un neliela skaita t.s. “tukšo aplokšņu”.[3]
Šīs atšķirības dēļ, veidojot prognozi, ir jāapstrādā tie respondenti, kuri nav izlēmuši vai nebalsos. Vienkāršākais veids ir šos respondentus atmest un sarēķināt katra saraksta popularitāti to vēlētāju starpā, kas vēlēšanās piedalīsies un var nosaukt sarakstu, par ko balsos.
Ja ZZS atbalstu rēķinātu tikai izlēmušo vēlētāju starpā, tas vairākās aptaujās būtiski pārsniegtu vēlēšanu rezultātu. Akmeni nevar mest aptaujātāju dārziņā – nekoriģētais ZZS atbalsts bija tuvs reālajam, un nevar izslēgt iespēju, ka tikai neliela daļa no tiem respondentiem, kas atbildēja, ka nav izlēmuši vai arī nebalsos, nosliecās par labu ZZS.
Ar “Latvijas Reģionu apvienības” (LRA) reitingiem bija pretēja problēma — šis saraksts saņēma būtiski lielāku atbalstu, nekā prognozēts. Par spīti tam, LRA neizdevās iekļūt Saeimā.
LRA saņēma 4,14 % balsu, taču aptaujās viņu atbalsts svārstījās no 1,1 procenta Kantar TNS aptaujā līdz 3 procentiem Factum aptaujā. Rēķinot atbalstu tikai izlēmušo respondentu starpā, aptaujas mazliet pietuvojas reālajam rezultātam, tomēr četras no piecām aptaujām ir novērtējušas LRA par zemu, un kļūda ir lielāka par statistisko kļūdu.
“Latvijas Faktu” aptaujā “Latvijas Reģionu apvienības” balsu īpatsvars, rēķinot no izlēmušajiem, bija noteikts gandrīz precīzi. Tajā pašā laikā no šīm piecām aptaujām “Latvijas Faktu” aptaujā bija arī augstākais ZZS reitings, un tātad arī lielākā kļūda ZZS atbalstā.
Ņemot vērā, ka ZZS popularitāte kopumā bija pārspīlēta un LRA kopumā bija novērtēta par zemu, var izvirzīt hipotēzi, ka šīs lietas ir saistītas. Abas apvienības cīnās par reģionu vēlētājiem. Nevar izslēgt iespēju, ka būtiska daļa vēlētāju, kas septembrī vēl plānoja balsot par ZZS, pašā pēdējā brīdī tomēr nolēma atbalstīt LRA.
Tomēr būtu dīvaini redzēt tik strauju un pamatīgu vēlētāju “pārlēkšanu” no viena saraksta uz citiem dažas dienas pirms vēlēšanām bez acīmredzama iemesla (piemēram, kāds skaļš skandāls). Drīzāk ZZS vājā rezultāta pamatā varētu būt bijis entuziasma trūkums viņu elektorātā – laikā, kad gan Valsts prezidents, gan Ministru prezidents pārstāvēja apvienību, neapmierinātākie ZZS atbalstītāji varēja izlemt nebalsot.
“Latvijas Krievu savienības” nenovērtēšana
Līdzīgi LRA, arī “Latvijas Krievu savienības” (LKS) balsu īpatsvars bija augstāks, nekā prognozēts, tomēr ne pietiekams, lai iekļūtu Saeimā. LKS saņēma 3,2 % balsu, bet aptaujās viņu atbalsts svārstījās no 0,7 procentiem (Kantar TNS) līdz 2,5 procentiem (SKDS). Līdzīgi kā LRA gadījumā, pat ņemot tikai izlēmušos vēlētājus, tikai viena aptauja bija statistiskās kļūdas robežās – šoreiz tā bija SKDS aptauja.
LKS lielā nobīde no “Simta” prognozes daļēji ir skaidrojama ar to, ka “Simta” prognozē neizlēmušo un nebalsojošo respondentu korekcija netiek veikta, precīzi ievērojot izlēmušo respondentu proporciju. Iepriekšējo Saeimu vēlēšanās pārliecinoši lielāko daļu no krievvalodīgo vēlētāju balsīm saņēma “Saskaņa” (agrāk – “Saskaņas Centrs”), un šis bieži bija vienīgais krievvalodīgo vēlētāju saraksts, kura reitingi tika publicēti.
“Saskaņas” pārsvars pār citiem sarakstiem parasti bija augstāks aptaujās nekā realitātē. Viens no iespējamajiem izskaidrojumiem šādai parādībai ir tas, ka krievvalodīgajiem vēlētājiem ir mazāk variantu, no kā izvēlēties, un viņi laicīgāk zina, par ko balsot. Tā rezultātā starp neizlēmušajiem vēlētājiem ir maz potenciālo “Saskaņas” vēlētāju. Cits izskaidrojums šai parādībai varētu būt, ka aptauju aģentūras, veidojot respondentu izlasi, iekļauj pārāk daudz respondentu no cilvēku grupām, kuras drīzāk atbalsta “Saskaņu” – taču tas nozīmētu, ka līdzīgu kļūdu pieļauj vairākas aģentūras.
Neatkarīgi no iemesliem, “Saskaņa” ilgi ir bijusi vienīgā krievvalodīgo partija, kura uzrādās publicētajos partiju reitingos, un “Saskaņas” atbalsts izlēmušo aptauju respondentu starpā šajā laikā ir caurmērā bijis augstāks nekā vēlēšanu rezultātos. Tā rezultātā “Simta” modelī “Saskaņa” saņem mazāku daļu no neizlēmušajiem un nebalsojošajiem vēlētājiem nekā saņemtu latviešu partija ar identisku atbalstu.
“Latvijas Krievu savienībai” kā krievvalodīgo partijai tiek piemērota tāda pati korekcija kā “Saskaņai”, un arī tā saņem mazāku daļu no neizlēmušajiem un nebalsojošajiem vēlētājiem. Latviešu pilsētnieku partija ar identiskiem aptauju rezultātiem kā LKS saņemtu aptuveni divas reizes augstāku “Simta” prognozi.
Kaut arī es kopumā esmu apmierināts ar prognozes precizitāti, mani piesardzīgu dara apstāklis, ka trim no desmit populārākajiem sarakstiem reālais rezultāts bija ārpus 95 procentu ticamības intervāla. Ja šīs desmit prognozes būtu neatkarīgas viena no otras, šāda iznākuma izredzes būtu visai niecīgas. Šajā gadījumā par ikvienu sarakstu nobalsojušo skaits ietekmē pārējo sarakstu rezultātus – gan samazinot pārējo sarakstu daļu no balsu pīrāga, gan atņemot balsis vēlētāju otrajiem mīļākajiem sarakstiem. Tomēr 70 procentu precizitāte ir aizdomīgi zema – man līdz vēlēšanām vajadzēs pārskatīt ticamības intervāla aprēķinu un, iespējams, panākt lielāku prognožu izkliedi.
Mandātu skaits Saeimā
Tā kā LRA un LKS netika Saeimā, ZZS bija vienīgais saraksts, kas neatbilst vietu prognozei. Tam ar 95 % varbūtību vajadzēja saņemt starp 12 un 20 mandātiem, taču ZZS saņēma 11 vietas. Ņemot vērā, ka “Progresīvajiem” drīzāk draudēja netikšana Saeimā, viņi saņēma savu visticamāko rezultātu – 0 mandātus. Kā jau sagaidāms, vietu prognoze atspoguļo balsu īpatsvara prognozi – piemēram, “Attīstībai/Par!” (AP) un “Jaunajai konservatīvajai partijai” (JKP) rezultāts bija mazliet labāks nekā vidējā prognoze. “Jaunajai Vienotībai” (JV) tas ir mazliet sliktāks.
Vēlēšanās “Saskaņa” saņēma 23 mandātus, “KPV LV” un JKP katra ieguva pa 16 mandātiem, AP un “Nacionālā apvienība” (NA) saņēma pa 13 mandātiem katra, ZZS ieguva 11 mandātus, un JV – astoņus.
Pēc vidējās vietu prognozes Saeimā būtu “Saskaņa” (23 mandāti), ZZS (16), “KPV LV” (15), JKP (13), NA (13), AP (11) un JV (9). Tātad, salīdzinot ar reālo rezultātu, prognozē ZZS tika piešķirti pieci lieki mandāti, bet JV – viens lieks mandāts. Tie tika “atņemti” JKP, AP un “KPV LV”, kam trūkst, attiecīgi, trīs, divi un viens mandāts. “Saskaņas” (kā arī visu “aiz borta” palikušo sarakstu) rezultāts atbilst vidējai prognozei.
Vēlēšanu prognoze gadu pirms vēlēšanām
Ir skaidrs, kādu precizitāti var sagaidīt, ja prognozi veido īsi pirms vēlēšanām. Bet šobrīd līdz nākamajām vēlēšanām ir jāgaida vēl mazliet vairāk nekā gads. Ko domāt par šībrīža prognozēm?
Atgriezīsimies 2017. gada septembrī. Tobrīd bija pagājuši daži mēneši kopš pašvaldību vēlēšanām. Savus Saeimas vēlēšanu reitingus tobrīd publicēja vienīgi SKDS, tādēļ arī prognozi nākas balstīt tikai uz šo vienu aptauju.
No septiņiem populārākajiem sarakstiem tikai diviem vēlēšanu rezultāts ietilpa 2017. gada septembra prognozē – tie ir “Vienotība” un “Latvijas Reģionu apvienība” (LRA). “Saskaņai” un ZZS tobrīd bija liels atbalsts aptaujās, taču to reitings 2018. gada laikā pamatīgi saruka. Arī “Nacionālā apvienība” (NA), tobrīd trešā populārākā izvēle, vēlāk zaudēja popularitāti.
Tajā pašā laikā vairāki nepopulāri saraksti spēja viena gada laikā mainīt situāciju sev par labu. Spriežot pēc SKDS aptaujas, “KPV LV” 2017. gada septembrī būtu bijušas visai zemas izredzes pārvarēt piecu procentu barjeru. Vairāk nekā gadu vēlāk “KPV LV” ar 14,25 % bija otrs populārākais saraksts Saeimas vēlēšanās. “Latvijas Attīstībai” reitings bija zem viena procenta, savukārt nesen dibinātā kustība “Par!” būtu cīnījusies par piecu procentu barjeras pārvarēšanu. Vēlēšanās “Attīstībai/Par!” saraksts ieguva 12,04 % vēlētāju atbalstu.
Līdzīgi kā 2017. gada prognozes, arī 2021. gada prognozes ir jālasa ar veselīgu skepses devu. Līdz vēlēšanām ir daudz laika – vēlētāju izvēles mainīsies. Tās mainīsies politisko notikumu ietekmē, priekšvēlēšanu aģitācijas ietekmē, kovida ierobežojumu un ekonomiskās situācijas ietekmē. Kāda no partijām, kura šobrīd prognozēs neparādās, var tikt ievēlēta – piemēram, “Latvija pirmajā vietā”, “Republika” vai pat “Boikota partija”.
Tajā pašā laikā saraksti, kuri šobrīd varētu stabili iekļūt Saeimā, pēc gada var palikt bešā. Augusta prognozē izredzes pārvarēt piecu procentu barjeru bija desmit sarakstiem. Maz ticams, ka nākamā gada oktobrī to izdarīs visi desmit. Šobrīd nav pat izlemts, kādi būs partiju saraksti — piemēram, “Latvijas Attīstībai” un kustība “Par!” var pieņemt lēmumu startēt atsevišķi, bet citas partijas var veidot jaunas apvienības. Šādas pārbīdes arī ietekmē vēlētāju izvēles. Veidojot apvienību, tajā ietilpstošās partijas riskē zaudēt to vēlētāju daļu, kuriem ir iebildumi pret pārējām partijām. Savukārt, partijai startējot atsevišķi, tās atbalstītāji var izvēlēties par to nebalsot, baidoties no tā, ka partija nepārvarēs piecu procentu barjeru. Visdrīzāk, līdz nākamā gada oktobrim partiju reitingi mainīsies tikpat ļoti kā pirms iepriekšējām vēlēšanām.
Piezīmes
Par metodi sīkāk varat lasīt rakstā “Kā top ‘Simta’ prognozes?”.
Factum 24.–30. septembra aptauja, Kantar TNS 25.–27. septembra aptauja, “Latvijas Faktu” 11.–21. septembra aptauja, Norstat septembra aptauja un SKDS 13.–20. septembra aptauja.
Piecu procentu barjera vēlēšanās tiek rēķināta no derīgo aplokšņu kopskaita. Tipiski aptuveni 99 procenti derīgo aplokšņu satur tieši vienu vēlēšanu zīmi – tā ir balss par kādu sarakstu. Ja derīgā aploksnē nav ievietota neviena vēlēšanu zīme vai arī ir ievietotas vairākas, tā nav balss nevienam sarakstam. Kaut arī ir vairāki veidi, kā iesniegt nederīgu balsi, starpība starp derīgajām aploksnēm un derīgajām zīmēm ir iesaukta par “tukšajām aploksnēm”. Vēlētāji mēdz apzināti balsot ar “tukšu aploksni”, tā izsakot protestu vai arī ar mērķi samazināt mazo partiju izredzes pārvarēt piecu procentu barjeru.