top of page
  • Roberts Veics

Kā aptaujas neparedzēja Zīgerista panākumus


Joahims Zīgerists un Odisejs Kostanda

Aptaujas nav nevainojamas, un pat vislabākajos apstākļos tās atšķirsies no realitātes par vairākiem procentiem. Labākajā gadījumā aptaujas dalībnieki uz jautājumiem atbild godīgi, nemaina izvēli pēc tās beigām, un aptaujas veidotāji izveido respondentu izlasi, kura atbilst balsstiesīgo pilsoņu populācijai. Taču, ja viens vai vairāki no šiem nosacījumiem neizpildās, pēcvēlēšanu diena var sagādāt pārsteigumus.


1995. gada 30. septembrī un 1. oktobrī notika 6. Saeimas vēlēšanas. Iepriekšējā Saeima bija nostrādājusi mazāk nekā divarpus gadus, taču tobrīd vēl jaunajā demokrātijā bija strauji mainījies gan politisko spēku piedāvājums, gan arī pieprasījums pēc tiem. “Latvijas ceļš” no galvenā spēka Latvijas politikā (36 vietas Saeimā) bija kļuvis par spēcīgu, bet ne dominējošu partiju ar 17 mandātiem. Mandātus zaudēja arī “Latvijas Zemnieku savienība”, kas veidoja kopīgu sarakstu ar “Kristīgo demokrātu savienību”, kā arī “Latvijas Nacionālā neatkarības kustība” (LNNK), kas startēja kopā ar “Latvijas Zaļo partiju”.


Par vēlēšanu uzvarētāju ar nelielu balsu pārsvaru kļuva “Demokrātiskā partija Saimnieks” (DPS) ar 18 mandātiem. “Tautas kustībai Latvijai” (TKL) jeb Zīgerista partijai bija par nepilniem divarpus tūkstošiem mazāk balsu, taču to sadalījums pa vēlēšanu apgabaliem nozīmēja, ka partija ieņēma 16 vietas Saeimā, atpaliekot arī no “Latvijas ceļa”.

Reitingi pirms 6. Saeimas vēlēšanām

Svētdienas naktī, kad tika skaitītas balsis, par lielāko sensāciju izvērtās Zīgerista partijas panākumi. Visu trīs reitingu aģentūru, kas togad rīkoja priekšvēlēšanu aptaujas (“Baltijas Datu nams”, “Latvijas Fakti” un “Prognoze”), dati liecināja, ka partijai ir aptuveni 6–8 procentu atbalsts. Saskaitot balsis, izrādījās, ka TKL ir atbalstījuši ievērojami vairāk – 14,9 procenti vēlētāju.


Nobīde bija novērojama visu trīs aģentūru publicētajās aptaujās, pat par spīti tam, ka dažas no tām pirmsvēlēšanu mēnesī bija publicējušas vairākas aptaujas. Tas liecina, ka kļūdas iemesls nevarēja būt īpaši neveiksmīga respondentu atlase – cēloņi bija sistēmiski. Populārākais skaidrojums ir tas, ka daudzi Zīgerista partijas atbalstītāji aptaujātājiem neatklāja savu izvēli. Uz šo parādību dažas dienas pēc vēlēšanām norādīja gan “Baltijas Datu nama” vadītājs Aldis Pauliņš, gan arī “Latvijas Faktu” vadītājs Aigars Freimanis, kā iemeslu šādai vēlētāju rīcībai minot to, ka Zīgerista partija medijos tika pamatīgi kritizēta.[1]


Joahims Zīgerists ir dzimis Vācijā. 1992. gadā viņš ieguva Latvijas pilsonību, jo viņa tēvs pirms Otrā pasaules kara bija Latvijas pilsonis. Zīgerists kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās no LNNK saraksta un tērēja ievērojamu daudzumu līdzekļu politiskajai reklāmai. Pēc tam, kad Zīgerists reklāmā apsūdzēja Anatoliju Gorbunovu darbā Valsts drošības komitejā (VDK), laikraksts “Diena” divus mēnešus pirms vēlēšanām lauza apjomīgu līgumu ar Zīgeristu pusotra miljona Latvijas rubļu apmērā[2] (2021. gada cenās tie būtu aptuveni 53 tūkstoši eiro). Slavenākais politiskās aģitācijas pasākums notika vēlēšanu dienās – tika apmaksāti autobusi, kas pārveda vēlētājus no Rīgas uz Jelgavu, jo Zīgerists kandidēja tieši Zemgales vēlēšanu apgabalā. Vēlētāji autobusā saņēma apelsīnu sulu, “Fantu” un Latvijas politiskajā vidē folkorisku statusu iemantojušos banānus.[3]


Dažus mēnešus pēc ievēlēšanas Zīgerists “par sistemātisku rīcību, kas diskreditē LNNK” tika izslēgts no partijas.[4] Par spīti tam, viņš arī pēc vēlēšanām turpināja sevi reklamēt, kā arī bieži tikās ar vēlētājiem. Zīgeristu turpināja atbalstīt LNNK biedrs un bijušais valdes priekšsēdētājs Odisejs Kostanda, kurš 1994. gada jūnijā arī tika izslēgts no partijas.[5] Tā paša gada 18. novembrī Zīgerists un Kostanda dibināja “Tautas kustību Latvijai” un pieteica savu dalību pēc nepilna gada gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.[6]


Kaut kas līdzīgs TKL uzplaukumam dažus gadus iepriekš bija noticis Lielbritānijā. Par spīti aptaujām, kas liecināja par nelielu pārsvaru leiboristiem (Labour Party), 1992. gadā vēlēšanās negaidīti uzvarēja konservatīvie jeb toriji (Conservative Party). Pēc vēlēšanām tika noteikti trīs galvenie iemesli, kādēļ aptaujas to neparedzēja. Viens no tiem bija t.s. “kautrīgo toriju” faktors – konservatīvo atbalstītāji savu izvēli slēpa biežāk nekā citi. Vēl viens faktors bija tas, ka aptaujātie vēlētāji neveidoja reprezentatīvu izlasi. Visbeidzot, pēc pēdējo aptauju beigām daļa vēlētāju mainīja viedokli, turklāt konservatīvo atbalstītāji vēlēšanu dienā retāk izvēlējās tomēr neiet balsot.[7]


Protams, ir daudz atšķirību. Toriji vēlēšanu brīdī bija pie varas 13 gadus – turklāt ar vairākumu parlamentā, nevis kā viena no valdošās koalīcijas partijām. Britu vēlētāji zināja, ka jauno valdību veidos viena no divām partijām, un bija skaidrs, kurš katrā no gadījumiem kļūtu par premjerministru. Tikmēr Zīgerista partiju parlamentā pārstāvēja tikai daži izbijuši LNNK un “Kristīgo demokrātu savienības” deputāti, un nebija skaidrs, kā tā rīkosies, iekļūstot Saeimā. Vai sēdēs opozīcijā, vai arī darbosies valdībā? Ja tā būtu gatava veidot valdību, ar kurām partijām tā būtu gatava sastrādāties?


Kaut arī Joahims Zīgerists bija TKL seja, viņš pats nemaz nekandidēja uz Saeimu. Lai to kompensētu un izvairītos no pārpratumiem, partijas nosaukumam tika pievienots viņa uzvārds – tā startēja kā “Tautas kustība Latvijai (Zīgerista partija)”. Viņš nekandidēja galvenokārt iztrūkstošo latviešu valodas prasmju dēļ. Tā kā viņš nerunāja latviski, īsti arī nebija skaidrs, kas būtu Valsts un Ministru prezidents, ja tos izvēlētos TKL. Arī partijas programma un paustās nostādnes bija pārāk nekonkrētas, lai varētu spriest par tās mērķiem – atbalstītājus drīzāk motivēja neapmierinātība ar “vecajām” partijām un Zīgerista polarizējošā personība.

Aptaujāto izvēles pirms 5. un 6. Saeimas vēlēšanām

Ir atrodami pierādījumi hipotēzei par kautrīgajiem Zīgerista faniem. “Latvijas Fakti” un “Prognoze” gan 1993., gan 1995. gadā publicēja informāciju par to, cik liela daļa aptaujāto balsstiesīgo neplāno piedalīties vēlēšanās vai nav izlēmuši, par ko balsot. Pēdējās nedēļās pirms 6. Saeimas vēlēšanām 30–50 procenti aptaujāto, kas apgalvoja, ka plāno balsot, sacīja, ka vēl nezina, par ko balsos. 5. Saeimas vēlēšanām tuvojoties, šis rādītājs caurmērā bija par aptuveni 10–20 procentpunktiem zemāks, atkarībā no aģentūras, kas veica aptauju. Šo hipotēzi viennozīmīgi apstiprināt vai apgāzt varētu pēcvēlēšanu aptauja, kurā vēlētāji atklātu, par ko viņi balsoja un kad šis lēmums tika pieņemts. Ja Zīgerista partijas atbalstītāji pirms vēlēšanām kautrējās par savu izvēli, varētu sagaidīt, ka spožie partijas rezultāti viņus iedrošinātu tomēr to atzīt pēcvēlēšanu aptaujās.


Bez pašu pētījumu aģentūru datiem 6. Saeimas vēlēšanu kontekstā nav iespējams izvērtēt atlikušos faktorus, kas Lielbritānijā radīja aptauju kļūdu. Par to, vai aptaujātie veidoja reprezentatīvu izlasi, varētu spriest vienīgi tad, ja būtu pieejama detalizēta informācija par aptauju respondentiem. Savukārt to, vai par labu “Tautas kustībai Latvijai” lielā mērā nosliecās vēlētāji, kas savu izvēli izdarīja pēdējā brīdī, varētu pētīt tikai tad, ja būtu pieejamas pēcvēlēšanu aptaujas.


Rodas jautājums – vai kas līdzīgs var notikt arī tagad? Protams. Ja ir daudz vēlētāju, kas līdz pēdējam brīdim svārstās par savu izvēli, vēlēšanu rezultāti var būt tāli no aptauju uzrādītā. Pētījumu aģentūras var pieļaut kļūdas izlases veidošanā, tāpēc ir svarīgi, ka aptauju rezultātus publicē pēc iespējas vairāk dažādas aģentūras. Vēlētāji var noklusēt savu izvēli – lai gan pastāv iespēja, ka interneta aptaujās šis efekts ir mazāk izteikts, jo respondentiem nav jārunā ar cilvēku. Vēlēšanām tuvojoties, neaizmirstiet – aptaujas ne vienmēr ir precīzas, un var gadīties būtiski pārsteigumi.


Atsauces

  1. Točs, S. (1995. gada 10. oktobris). Sestā Saeima iezīmē pāreju uz Otro republiku. Neatkarīgā Rīta Avīze.

  2. Ar Dievu, Zīgerista kungs! (1993. gada 8. aprīlis). Diena.

  3. Biķe, I. (1993. gada 8. jūnijs). Vēlēšanas un banāni. Neatkarīgā Cīņa.

  4. Upleja, S. (1993. gada 8. novembris). Zīgerists izslēgts no LNNK. Diena.

  5. Ločmele, N. (1994. gada 6. jūnijs). Kostanda izslēgts no LNNK. Diena.

  6. Melnace, B. (1994. gada 19. novembris). Zīgerists Jelgavā rīko kustības Latvijai dibināšanas sapulci. Diena.

  7. The Opinion Polls and the 1992 General Election. (1994. gada jūlijs).

Commentaires


Les commentaires ont été désactivés.
bottom of page