Pēc neliela pārtraukuma piedāvāju jums “Simta” prognozi par to, kādi būtu Saeimas vēlēšanu rezultāti, ja tās notiktu martā. Kā parasti, tā ir balstīta uz divu aģentūru – SKDS un Factum – rīkotajām vēlēšanu aptaujām.
Februāra prognoze netika sagatavota, jo SKDS aptauju veica pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, bet Factum to darīja lielākoties pēc iebrukuma sākuma, un nebūtu loģiski no šīm aptaujām veidot vienotu prognozi. Ar marta aptaujām tādu problēmu nav, un varam pirmoreiz novērtēt, kā karš ir ietekmējis partiju popularitāti.
“Jaunā vienotība” (JV) ir pārliecinošā pirmajā vietā pēc prognozētā balsu īpatsvara. Kaut arī apvienības popularitāte kopš janvāra ir mazliet pieaugusi, lielāku lomu spēlē tas, ka “Saskaņas” popularitāte ir kritusies. “Saskaņa” no stabilas otrās vietas ir atkritusi dažus procentpunktus atpakaļ, un nu atrodas starp “Nacionālo apvienību” (NA) un “Zaļo un zemnieku savienību” (ZZS) priekšpusē un “Attīstībai/Par!” (AP) aizmugurē.
“Saskaņas” reitingam krītoties, aug “Latvijas Krievu savienības” (LKS) popularitāte. Šī partija martā vēl stabili nepārvarētu piecu procentu barjeru, taču tās izredzes ir labākas nekā jebkad pēdējā gada laikā (61 % iespēja). Arī Alekseja Rosļikova vadītās “Stabilitātes” reitings, vismaz pēc SKDS datiem, pēdējos mēnešos ir pieaudzis.
Ņemot vērā krievvalodīgo vēlētāju viedokli par karu, kā arī “Saskaņas” politiķu pausto Krievijas kritiku, nav brīnums, ka prokrieviskas partijas paņem lielāku daļu krievvalodīgo vēlētāju pīrāga. Turpmākajos mēnešos varēsim vērot, vai LKS un “Stabilitātes” reitings turpinās augt, un vai “Saskaņa” tādā gadījumā ieslēgs atpakaļgaitu. Tāpat ir atklāts jautājums, vai šīs partijas vispār izdzīvos līdz oktobrim – “Kas Jauns Avīze” ziņo, ka Valsts drošības dienests jau ir brīdinājis LKS par Krievijas agresijas attaisnošanu, un ja partija nelabosies, tās darbība ar tiesas lēmumu var tikt apturēta.
“Progresīvie” turpina pēdējo mēnešu tendences, un viņu izredzes turpina augt. Martā šai partijai būtu jau 98 % varbūtība iekļūt Saeimā, kas ir viņu līdz šim labākais rādītājs. Arī “Konservatīvajiem” (agrāk – JKP) izredzes ir mazliet pieaugušas – martā 88 % varbūtība iekļūt Saeimā.
Partijai “Latvija pirmajā vietā” (LPV) martā būtu 40 % iespēja iekļūt Saeimā, kas ir neliels kāpums. Turklāt, tā tagad pārspēj Alda Gobzema partiju “Katram un katrai” (K&K), kurai martā būtu tikai 14 % iespēja pārvarēt piecu procentu barjeru. “Latvijas Reģionu apvienības” (LRA) izredzes tikt ievēlētai ir nokritušās uz 4 %.
Janvāra rakstā pirmoreiz tika vērtētas “Republikas” izredzes iekļūt Saeimā. Toreiz aptaujas tika veiktas pirms Vjačeslava Dombrovska aiziešanas no partijas. Martā šīs partijas reitings ir mazliet zemāks nekā janvārī, taču izmaiņas ir statistiskās kļūdas ietvaros – katrā ziņā izskatās, ka lielākā daļa partijas atbalstītāju ir Ģirģenu pusē.
Kā jau sagaidāms, martā lielāko frakciju gandrīz noteikti veidotu “Jaunā vienotība”. Viņiem sekotu “Saskaņa”, “Nacionālā apvienība” un “Zaļo un zemnieku savienība”, un “Attīstībai/Par!” visdrīzāk būtu piektā lielākā frakcija. “Saskaņai” tiek prognozēts vairāk vietu nekā NA un ZZS, jo tai ir mazāka konkurence uz deputātu mandātiem Rīgā un Latgalē.
Pašreizējai koalīcijai (AP, JV, K un NA) jaunajā sasaukumā būtu aptuveni 74 procentu varbūtība iegūt 51 vietu – būtisks pieaugums kopš janvāra. Visus iespējamos koalīcijas veidošanas scenārijus var izmēģināt “Simta” jaunajā un uzlabotajā vēlēšanu simulatorā.