Vēlēšanu nedēļa ir klāt! Balstoties uz divu aģentūru – SKDS un Factum – rīkotajām vēlēšanu aptaujām, esmu sagatavojis “Simta” prognozi par to, kādi būtu vēlēšanu rezultāti, ja tās notiktu septembrī.
Kaut arī daudzi vēlētāji savu galīgo lēmumu pieņem vien pēdējā nedēļā, abas divas aģentūras, kas šajā vēlēšanu ciklā veido partiju reitingus, jau ir paziņojušas, ka līdz vēlēšanām aptaujas vairs neveiks. Līdz ar to šī visdrīzāk būs “Simta” pēdējā 14. Saeimas vēlēšanu prognoze – taču centīšos par katra saraksta izredzēm pastāstīt mazliet detalizētāk nekā parasti.
“Jaunā vienotība” (JV) septembra reitingos nostiprinājās pirmajā vietā – ja nekas pēdējā brīdī nemainīsies, apvienība 14. Saeimas vēlēšanās iegūs visvairāk balsu. JV vairāk nekā pusotru gadu nemainīgi ir bijusi Factum reitingu pirmajā vietā un kopš marta arī SKDS reitingu priekšgalā. Abas aģentūras līdz augustam rādīja atšķirīgu ainu par to, cik liels ir JV pārsvars – ja SKDS reitingos JV pārsvars pār tuvākajiem sekotājiem bija neliels, Factum dati liecināja, ka par JV plāno balsot aptuveni divreiz vairāk vēlētāju nekā par jebkuru citu sarakstu. “Jaunās vienotības” SKDS reitings septembrī bija pusotru reizi augstāks nekā augustā, un tas ir tuvāk Factum prognozētajam pārsvaram. Tas ļauj ar lielāku pārliecību prognozēt JV triumfu vēlēšanās – protams, pieņemot, ka mēs šobrīd nenovērojam tā saukto “aptauju ganīšanu”.
“Nacionālā apvienība” (NA) saglabā otro vietu prognozē, taču tai uz papēžiem min citi saraksti – rezultātā tā varētu palikt arī trešajā vietā vai zemāk. Par spīti Krievijas iebrukumam Ukrainā, partijas popularitāte šogad nav manāmi augusi – tās SKDS reitings ir stabils, bet Factum dati pēdējos mēnešos liecina par atbalsta kritumu. Tāpat kā iepriekšējos četros sasaukumos, NA stabili iekļūs arī 14. Saeimā. Kaut arī partija šogad mainīja savu Ministru prezidenta kandidātu, pirmoreiz nevirzot Robertu Zīli, neizskatās, ka tas būtiski mainītu NA popularitāti. Iespējams, padsmit Saeimas mandāti ir gan partijas grīda, gan tās griesti, tomēr tas ļauj partijai jau vairāk nekā desmit gadus turpināt strādāt valdībā, un neizskatās, ka tas tuvākajā laikā mainīsies.
“Zaļo un zemnieku savienība” (ZZS) ir atguvusies no diviem triecieniem – salīdzinoši vājā rezultāta 13. Saeimas vēlēšanās un apvienības sašķelšanās šī gada sākumā. ZZS reitings savu zemāko punktu sasniedza jūlijā, taču kopš tā laika ir pacēlies (it īpaši pēc SKDS datiem). Ņemot vērā krievvalodīgo partiju zemo popularitāti un Aivara Lemberga kā ZZS sejas atgriešanos, var izteikt hipotēzi, ka šajās vēlēšanās apvienības elektorāts ir krieviskāks nekā parasti. ZZS gandrīz noteikti iekļūs Saeimā, un labākajā gadījumā tā varētu veidot otro lielāko frakciju. Tomēr neatkarīgi no rezultātiem, kopš Lemberga notiesāšanas ir grūti iedomāties apvienības atgriešanos valdībā.
“Apvienotais saraksts” (AS) pusgada laikā ir atradis savu elektorātu – arī par tā iekļūšanu Saeimā nav nopietnu šaubu. Ņemot vērā apvienības lēnām, bet stabili augošo reitingu, kā arī vēlētāju tendenci balsot par kaut ko jaunu, AS varētu būt viens no sarakstiem, par kuru pēdējās dienās noslieksies balsot visvairāk neizlēmušo vēlētāju. Līdz ar to AS ir izredzes apsteigt gan ZZS, gan NA un veidot 14. Saeimas otru lielāko frakciju.
Arī “Progresīvo” reitingi neliek apšaubīt partijas iekļūšanu Saeimā. “Progresīvie” pirms četriem gadiem Saeimas vēlēšanās netika ievēlēti, taču tika pie valsts finansējuma. Kopš tā laika partijai bija ļoti sekmīgas Rīgas domes vēlēšanas, kā rezultātā tika audzēta tās biedru atpazīstamība, kā arī “Progresīvie” sevi apliecināja kā partiju, kura var pārvarēt 5 % barjeru. Domājams, partijai par labu nāk arī “Attīstībai/Par!” nedienas – abi saraksti pretendē uz sociāli liberālajiem vēlētājiem.
Lai cik tas neizklausītos dīvaini, “Saskaņai” septembrī būtu tikai 95 procentu varbūtība iekļūt Saeimā. Partijas reitings pēdējā gada laikā ir nokritis vismaz par trešdaļu, un tendence ir lejupejoša. Tas ir saprotams, jo partija nepiedāvā neko jaunu (izņemot Mairi Briedi), kamēr tās līdzšinējiem vēlētājiem ir vairāk opciju nekā jebkad – gan “Latvijas Krievu savienība” (LKS), gan “Stabilitātei”, gan latviešu partijas, kas uzrunā arī krievvalodīgo elektorātu. “Saskaņai” būs ļoti svarīgi mobilizēt savus vēlētājus, lai viņi vēlēšanu dienā aiziet līdz iecirknim. Tā var izrādīties starpība starp vāju un katastrofālu rezultātu.
Arī “Attīstībai/Par!” (AP) vēlēšanu nakts var izrādīties visai nervoza. Pēc “Simta” prognozes, apvienībai septembrī būtu 86 procentu varbūtība iekļūt Saeimā, taču, līdzīgi kā “Saskaņai”, arī AP reitings slīd lejup. Ņemot vērā, ka ar apvienību saistīti skandāli uzvirmoja vairākkārt pēdējo četru gadu laikā, ir grūti pateikt, kādēļ AP reitings krītas tikai pēdējos dažus mēnešus. Ja apvienība tiks ievēlēta, tai par labu nāks sadrumstalota Saeima. Ap piecu procentu barjeru spieto vairākas partijas, kuras JV, domājams, būtu mazāk pieņemamas koalīcijas partneres nekā “Attīstībai/Par!”. To iekļūšana Saeimā mazinātu JV mandātu skaitu un līdz ar to varētu padarīt AP dalību valdībā matemātiski nepieciešamu.
Pārējiem sarakstiem pēc “Simta” prognozes katram individuāli ir mazāk nekā 50 procentu varbūtība tikt ievēlētiem. Taču nepārprotiet – tas nenozīmē, ka es sagaidu, ka Saeimā būs tikai septiņi saraksti. Visdrīzāk (62 %), septembrī tiktu ievēlēts vismaz viens no šiem sarakstiem, taču ir grūti prognozēt, kuram vai kuriem tieši tas izdosies.
Visaugstāk ir “Latvija pirmajā vietā” (LPV), kuriem septembrī būtu 29 procentu varbūtība iekļūt Saeimā. Šīs partijas reitings ir visai stabils, un pagaidām neizskatās, ka vērienīgā vēlēšanu kampaņa kaut ko mainītu. Līdzīgi kā ZZS, arī LPV ar Šleseru priekšgalā uzrunā ne vien latviešus, bet arī krievvalodīgos.
Tālu neatpaliek “Stabilitātei”, kuriem septembrī būtu 18 procentu varbūtība tikt ievēlētiem. Pēc strauja kāpuma vasarā partijas reitings septembrī mazliet nokritās no augustā sasniegtās virsotnes. Domājams, “Stabilitātei” ir lielākās izaugsmes iespējas no krievvalodīgo partijām, jo, atšķirībā no “Saskaņas” un LKS, tā ir jauna partija ar lielākoties jaunām sejām.
“Katram un katrai” (K&K) septembrī būtu 14 procentu varbūtība iekļūt Saeimā. Partija kopš februāra nevienā aptaujā nav bijusi virs 5 % barjeras, taču bieži vien barjera ir bijusi statistiskās kļūdas ietvaros. K&K reitings septembrī pieauga, taču, lai iekļūtu Saeimā, varētu būt nepieciešams vēl viens solis.
“Latvijas Krievu savienībai” (LKS) septembrī būtu aptuveni 10 procentu varbūtība tikt ievēlētai, pārmaiņas kopš augusta ir minimālas. Līdzīgi kā “Stabilitātei”, LKS ir alternatīva tiem “Saskaņas” vēlētājiem, kuri ir vīlušies partijā.
“Konservatīvajiem” septembrī būtu aptuveni 10 procentu varbūtība tikt ievēlētiem, kas šai partijai ir zemākais rādītājs “Simta” vēsturē. Partijas reitings ir slīdējis lejup jau ilgāku laiku, un domājams, zemais reitings pēdējā SKDS aptaujā atbaidīja ne vienu vien potenciālo vēlētāju. Partijas pēdējā cerība ir, ka, līdzīgi kā pirms četriem gadiem, SKDS viņus vērtē pārāk zemu – taču arī Factum reitings liecina, ka “Konservatīvie” ir mazliet zem barjeras, un Factum iepriekšējās Saeimas vēlēšanās bija precīzākā aģentūra.
Visas augšminētās partijas gandrīz noteikti pārvarēs 2 % barjeru un saņems valsts finansējumu. Citām partijām ir mazāk nekā 1 procenta varbūtība iekļūt Saeimā. Vienīgā no šīm partijām, kurai septembrī būtu vērā ņemama varbūtība (13 %) saņemt valsts finansējumu, ir “Suverēnā vara” (SV).
Vietu prognozes grafiks vēlreiz pasvītro “Jaunās vienotības” lielo pārsvaru reitingos. JV gandrīz noteikti būs apvienības lielākā frakcija kopš 10. Saeimas, kad tā ieguva 33 mandātus. Tāpat var redzēt lielo nenoteiktību vietu sadalē – ir pieci saraksti, par kuru iekļūšanu Saeimā varam būt visai droši, bet ir septiņi saraksti, kuriem ticamo iznākumu klāsts ir no neviena mandāta līdz pat 14. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, iespējams, nav bijis Saeimas vēlēšanu, kurās būtu tik grūti prognozēt, kuri saraksti tiks ievēlēti un kuri – ne.
Pašreizējai koalīcijai (AP, JV, K un NA) jaunajā sasaukumā būtu aptuveni 40 procentu varbūtība iegūt 51 vietu jeb vairākumu. Par spīti “Konservatīvo” un “Attīstībai/Par!” vājajiem reitingiem, “Jaunās vienotības” labie rezultāti aptaujās ļauj šādu scenāriju vēl nenorakstīt. Šī 40 procentu varbūtība ietver arī scenārijus, kur viena vai vairākas pašreizējās koalīcijas partijas neiekļūst jaunajā Saeimā. Protams, pat tad, ja pašreizējā koalīcija iegūtu vairākumu, var gadīties, ka koalīcijas sastāvs tāpat mainītos.
Visus iespējamos vēlēšanu un koalīcijas veidošanas scenārijus var izmēģināt “Simta” vēlēšanu simulatorā.
Коментари