top of page
  • Roberts Veics

Vēlēšanu falsifikācija Krievijā: vai iespējama arī pie mums?

Krievijā septembrī notika parlamenta apakšpalātas – Valsts domes – vēlēšanas. Īsi pēc tām sociālajos tīklos lielu popularitāti guva grafiki, kuros ir salīdzināts valdošās partijas “Vienotā Krievija” balsu īpatsvars ar vēlētāju aktivitāti katrā vēlēšanu iecirknī. Starp šiem diviem rādītājiem pastāv spēcīga korelācija. Visticamākais izskaidrojums šai parādībai ir tāds, ka daudzos vēlēšanu iecirkņos “Vienotajai Krievijai” tiek pieskaitītas papildus balsis no vēlētājiem, kas izvēlējās nebalsot.


Skatoties uz jebkura nejauša iecirkņa rezultātiem, neko neparastu nevar novērot – nobalsojušo īpatsvars ir zem 100 procentiem, un katrai partijai atdoto balsu skaits parasti ir puslīdz ticams. Ja trāpās iecirknis, kurā ir bijusi liela aktivitāte, “Vienotās Krievijas” augstais balsu īpatsvars varētu šķist aizdomīgs. Tomēr no viena iecirkņa rezultātiem neko nevar secināt, ja vien rezultāti nav matemātiski neiespējami. Un pat tad, ja vienā iecirknī notiek kaut kas aizdomīgs, tas vēl neliecina par to, ka notiek sistemātiska rezultātu viltošana – tam ir nepieciešami pierādījumi no daudziem iecirkņiem.


Ārvalstu eksperti un žurnālisti jau ir plaši aprakstījuši vēlēšanu falsifikāciju Krievijā. To pierāda ne vien statistikas metodes, bet arī videoieraksti no vēlēšanu iecirkņiem, kur cilvēki iemet daudzus biļetenus vienlaikus. Tomēr man skatoties uz šiem grafikiem radās ziņkāre – kā šie paši grafiki izskatītos Latvijā?


Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019. gadā

Pagaidām pēdējās valsts mēroga vēlēšanas Latvijā notika 2019. gada maijā, kad tika ievēlēts jaunais Eiropas Parlaments (EP). Tajās pa diviem mandātiem saņēma “Jaunā Vienotība” (26,2 % balsu), “Saskaņa” (17,5 % balsu) un “Nacionālā apvienība” (16,4 % balsu). Pa vienam mandātam saņēma “Attīstībai/Par!” (12,4 % balsu) un “Latvijas Krievu savienība” (6,2 % balsu).


Vēlēšanas notika 1000 iecirkņos, no kuriem 955 atrodas Latvijā. Turpmākajā analīzē tiek ņemti vērā tikai Latvijas iecirkņi, jo ārzemju iecirkņos ir salīdzinoši neliels vēlētāju skaits, kā arī tajos ir pārspīlēta vēlētāju aktivitāte, jo balsošanai ārzemēs ir jāpiesakās pašam.


Balsu īpatsvars un aktivitāte 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās

Augstāk ir grafiski attēlota trīs populārāko sarakstu balsu īpatsvara saistība ar vēlētāju aktivitāti vēlēšanu iecirknī. Te var pamanīt vairākas lietas — piemēram, to, ka “Saskaņas” rezultāti ir daudz izkliedētāki nekā “Jaunajai Vienotībai” (JV) un “Nacionālajai apvienībai” (NA). Salīdzinot ar JV un NA, “Saskaņai” vairāk iecirkņos ir 50 un vairāk procentu balsu, taču “Saskaņai” vairāk iecirkņos ir arī zem 10 procentiem balsu.


Kopumā JV un NA ir novērojama vāja pozitīva korelācija ar aktivitāti, bet “Saskaņai” – vāja negatīva korelācija. Iespējams, salīdzinot ar latviešiem, uz šīm Eiroparlamenta vēlēšanām devās mazāka daļa krievvalodīgo vēlētāju. Ja tas tā ir, tad ir loģiski, ka iecirkņos, kuros bija reģistrēts vairāk krievvalodīgo vēlētāju, būtu mazāka aktivitāte. Tā kā par “Saskaņu” balso vairāk krievvalodīgo vēlētāju nekā latviešu, tas izskaidrotu šo parādību.


Šādos gadījumos ir jāpatur prātā, ka divu nesaistītu mainīgo korelācija gandrīz nekad nebūs precīzi 0, tāpēc vāja korelācija (kā šajā gadījumā) var nozīmēt arī to, ka starp aktivitāti un saraksta balsu īpatsvaru nav nekādas saistības.


Balsu īpatsvars un aktivitāte 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās

Vēl viena lieta, ko var apskatīt grafiski, ir balsu skaita saistība ar vēlētāju aktivitāti. Zemāk var redzēt rezultātus, kur iecirkņi ir sagrupēti atbilstoši vēlētāju aktivitātei, noapaļotai uz tuvāko veselo procentu. Tā, piemēram, vienā grupā nonāk visi iecirkņi, kuros aktivitāte ir no 39,5 procentiem līdz 40,5 procentiem (neieskaitot), jo to aktivitāte noapaļojas uz 40 procentiem.


Atšķirībā no iepriekšējiem grafikiem, uz y ass ir attēlots nevis balsu īpatsvars, bet balsu skaits, tāpēc katra saraksta līkne attāli atgādina zvanu. Visvairāk balsu ir līknes vidū, kur aktivitāte ir tuvu vidējai. Ja aktivitāte ir zema vai augsta, balsu skaits ir krietni zemāks.


Šīs parādības pamatā ir tas, ka, atbilstoši centrālajai robežu teorēmai, pie liela neatkarīgu novērojumu skaita to summa tiecas uz normālsadalījumu. Šajā gadījumā vēlētāju aktivitāte katrā iecirknī ir neatkarīga no pārējiem, jo katrs vēlētājs varēja balsot tikai savā iecirknī, un 955 vēlēšanu iecirkņi ir gana liels skaits, lai varētu novērot šo parādību. To mazākā mērā nosaka arī tas, ka īpaši zema vai īpaši augsta aktivitāte drīzāk būs mazos iecirkņos, jo tajos nejaušībai (t.i., viena cilvēka ierašanās uz vēlēšanām) ir lielāka ietekme uz aktivitāti.


Balsu skaits un aktivitāte 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās

Līknē var novērot dažas neparastas lietas. Piemēram, kopējā vēlēšanu aktivitāte bija aptuveni 33,5 procenti, taču grafikā izskatās, ka sarakstu pīķi ir tuvāk 40 procentiem. Paskatoties uz datiem, iemesls top skaidrs. Aptuveni puse no balsīm ir atdotas iecirkņos, kuros aktivitāte ir zem 36 procentiem (nevis 33,5). Aktivitāte iecirknī, kurā ir atdota “vidējā balss”, matemātiski vienmēr būs lielāka vai vienāda ar kopējo aktivitāti.


Iecirkņos, kuros bija viszemākā aktivitāte, vispopulārākais saraksts bija “Saskaņa”, un par otro vietu cīnījās JV un LKS. Pie aptuveni 20 % aktivitātes par populārāko sarakstu kļūst JV, un, sākot no aptuveni 30 % aktivitātes, “Saskaņu” sāk apdzīt arī citi saraksti. Šie dati saskan ar iepriekš izteikto versiju, ka krievvalodīgie vēlētāji šajās vēlēšanās bija mazāk aktīvi nekā latvieši.


JV pārsvars pār pārējiem sarakstiem “uz aci” izskatās īpaši izteikts posmā no 29 līdz 34 procentu aktivitātei. Visdrīzāk, šajā amplitūdā ir vairāk latviešu iecirkņu nekā pirms un pēc tam, jo līdzīgs balsu īpatsvara kāpums ir arī citiem uz latviešu elektorātu orientētiem sarakstiem. Vienlaikus “Saskaņai” ir neliels balsu īpatsvara kritums, kas vizuāli izceļ JV kāpumu.


Šajos iecirkņos JV caurmērā ir aptuveni 35 procentu atbalsts, kas ir par dažiem procentpunktiem vairāk nekā pirms un pēc tam. Aktivitātei pārsniedzot 44 procentus, JV balsu īpatsvars ir pat mazliet lielāks.


Saeimas vēlēšanas 2018. gadā

Līdzīgu analīzi var veikt ar 13. Saeimas vēlēšanām 2018. gada oktobrī. To sarežģī apstāklis, ka vēlētāji drīkstēja balsot jebkurā iecirknī, līdz ar to nav iespējams noteikt aktivitāti konkrētā iecirknī. Tā rezultātā, piemēram, 2014. gadā Saulkrastu novadā nobalsojušo skaits pārsniedza deklarēto vēlētāju skaitu, tāpēc novadā vēlētāju aktivitāte bija virs 100 procentiem.


945 no 1078 iecirkņiem, kuros notika Saeimas vēlēšanas, atrodas Latvijā. No tiem 931 iecirknī notika arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Šiem iecirkņiem vēlētāju skaitu varam ņemt no EP vēlēšanām. Ņemot vērā, ka tās notika tikai nepilnus astoņus mēnešus pēc Saeimas vēlēšanām, katra iecirkņa vēlētāju skaitam vajadzētu saglabāties līdzīgam.

Relatīvi pret “reģistrēto” iecirkņa vēlētāju skaitu, uz Saeimas vēlēšanām visvairāk vēlētāju ieradās balsot Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā – 217,7 procenti. Iecirknis atrodas pašā Rīgas centrā, un to izmantoja ne vien 1996 cilvēki vēlēšanu dienā, bet arī 1777 iepriekšējā balsošanā. Šādu piemēru ir daudz, un tas apgrūtina datu analīzi.


Balsu īpatsvars un aktivitāte 2018. gada Saeimas vēlēšanās

Vēlēšanās visvairāk mandātu – 23 – saņēma “Saskaņa” (19,8 % balsu), bet “KPV LV” (14,3 % balsu) un “Jaunā konservatīvā partija” (13,6 % balsu) saņēma pa 16 mandātiem. Pa 13 mandātiem saņēma “Attīstībai/Par!” (12 % balsu) un “Nacionālā apvienība” (11 % balsu). Visbeidzot, “Zaļo un zemnieku savienība” saņēma 11 mandātus (9,9 % balsu), bet “Jaunā vienotība” saņēma 8 mandātus (6,7 % balsu).


Attēlojot trīs populārāko sarakstu balsu īpatsvaru un aktivitāti grafiski, atkal var novērot, ka “Saskaņas” punktu veidotais “zīmējums” atšķiras no latviskajām partijām. Ir daudz iecirkņu, kuros šī partija saņēma lielāko daļu balsu, un dažos no tiem “Saskaņas” balsu īpatsvars tuvojas 80 procentiem. Vislielākie panākumi tai ir iecirkņos ar relatīvi zemu balsu īpatsvaru, kas, iespējams, norāda, ka krievvalodīgie vēlētāji kūtrāk apmeklē arī Saeimas vēlēšanas.


Balsu īpatsvars un aktivitāte 2018. gada Saeimas vēlēšanās

Saliekot visas trīs partijas vienā grafikā, “KPV LV” un JKP saplūst viena ar otru – abām partijām ir līdzīgs atbalsts, un pārklājas arī elektorāts. Tikmēr “Saskaņa” izceļas ne tikai grafika augšpusē, bet arī apakšpusē – salīdzinot ar pārējām divām partijām, ir daudz vairāk iecirkņu, kuros tā saņēma mazāk nekā 10 procentus balsu.


Uzmetot aci partijas panākumiem reģionu griezumā, atklājas, ka pārliecinoši lielākā daļa no šiem iecirkņiem atrodas Kurzemes, Vidzemes vai Zemgales vēlēšanu apgabalā. Latgalē “Saskaņai” caurmērā bija labi rezultāti, taču aktivitāte bija zema. Rīgā partijas atbalsts bija gandrīz tikpat augsts kā Latgalē, bet aktivitāte bija būtiski augstāka.


“Saskaņas” balsu īpatsvars un aktivitāte 2018. gada Saeimas vēlēšanās

Kopsavilkums

Pierādīt kaut kā neesamību, ja tas vispār ir iespējams, ir daudz grūtāk nekā pierādīt kaut kā esamību. Ar šādas datu analīzes palīdzību nevar pilnībā izslēgt vēlēšanu falsifikācijas iespējamību, taču tā var pamanīt aizdomīgus rezultātus situācijās, kad krāpšanās patiešām ir notikusi – kā piemēram, vēlēšanās Krievijā.


Latvijas Centrālā vēlēšanu komisija internetā publicē detalizētu informāciju par katra saraksta saņemto balsu skaitu katrā iecirknī, plusiem un svītrojumiem, un vēlētāju aktivitāti dažādos vēlēšanu dienas laikos, kā arī iepriekšējā balsošanā. Ērta pieeja detalizētiem vēlēšanu datiem negarantē, ka šie dati ir īsti, taču tas sarežģī rezultātu viltošanu (ir vairāk datu, kam ir jāizveido ticami viltojumi) un atvieglo aizdomīgu parādību atrašanu (jo datus var analizēt jebkurš interesents). Ne velti, piemēram, Baltkrievijā datus par rezultātiem vēlēšanu iecirkņos internetā atrast nevar.


Ja Latvijā būtu notikusi plaša, sistēmiska vēlēšanu falsifikācija, tās piesegšanai būtu jābūt tik prasmīgi organizētai, lai to nepamanītu ne tikai pētnieki un analītiķi, bet arī vairāki simti vēlēšanu novērotāju no politiskajām partijām, plašsaziņas līdzekļiem un vēlēšanu komisijām.


Kopš neatkarības atjaunošanas ir fiksēts viens vēlēšanu viltošanas gadījums – 2006. gadā Balvu rajona Kubulu pagastā tā padomes priekšsēdētāja Jura Boldāna uzdevumā tika viltotas 49 balsis par labu viņam kā deputāta kandidātam.[1] Tomēr tas bija iespējams tādēļ, ka lielākā daļa pagasta vēlēšanu komisijas darbinieku strādāja pagasta padomē.[2] Šādu – maza mēroga – falsifikāciju ir vieglāk organizēt un grūtāk pamanīt. Taču, protams, arī tās ietekme uz rezultātiem ir mazāka. Ja “Vienotajai Krievijai” bija nepieciešams nodrošināt vairākumu parlamentā, tad Boldāna mērķis bija tikt ievēlētam Saeimā, un viņam galvenais bija savākt vairāk plusu nekā saviem saraksta biedriem.


Dalību vēlēšanās mēdz saukt par pilsoņa pienākumu. Tomēr tai nav jāaprobežojas tikai ar aploksnes iemešanu urnā. Nākamās Saeimas vēlēšanas notiks pēc mazāk nekā gada, un Jūs varat palīdzēt nodrošināt, ka tās ir godīgas. Jūlijā un augustā būs iespējams pieteikties darbam iecirknī, un gandrīz līdz pašai vēlēšanu dienai varēs pieteikties par novērotāju. Apsveriet vienu no šīm divām opcijām – varbūt Jūs varēsiet aizlikt kāju priekšā nākamajam Boldānam.


Atsauces

  1. Boldāns runā, klusē fakti. (2007. gada 9. marts). Apollo.

  2. Grišāne, I. un Stafecka, L. (2008). Pretkorupcijas stunda. Delna. 16. lpp.

Commenti


bottom of page