Viens par visiem, visi par vienu

Manu uzmanību gaidāmajās Rīgas domes vēlēšanās piesaistīja Latvijas Atdzimšanas partijas saraksts, jo tajā ir tikai viens kandidāts – Silvestrs Rubins. Spriežot pēc iesniegtās programmas, tas nav tāpēc, ka partijai nebūtu citu kandidātu, ko virzīt. Rubins sola, ka pēc ievēlēšanas Rīgas domē viņš (kā vienīgais deputāts) noliks mandātu, un būs jāizsludina ārkārtas vēlēšanas. Tajās varēšot kandidēt ikviens bezpartijisks rīdzinieks. Sliktākajā gadījumā – ja partija “tikai” pārvarēs piecu procentu barjeru, bet nebūs vienīgā Rīgas domē ievēlētā partija – Rubina balss būšot izšķiroša vairākuma nodrošinašanā.

Interesanti, ka šī nav pirmā reize Latvijas vēlēšanās, kad kādā sarakstā būtu tikai viens kandidāts. 2006. gadā notika 9. Saeimas vēlēšanas, un partija “Māras zeme” visos piecos vēlēšanu apgabalos virzīja vienu kandidāti – Irēnu Saprovsku. Ar 0,48 procentiem balsu “Māras zeme” bija tālu no iekļūšanas Saeimā, tomēr saraksts saņēma vairāk balsu nekā seši citi vēlēšanu saraksti. Tā bija pēdējā reize, kad Saeimas vēlēšanās viens cilvēks varēja kandidēt vairākos vēlēšanu apgabalos.

Ir skaidrs, ka pat piecu procentu barjeras pārvarēšana Latvijas Atdzimšanas partijai būs ļoti, ļoti grūta; ja viņiem tas izdotos, tas būtu vēsturisks panākums. Tomēr saraksts ar tikai vienu kandidātu ir gana interesants koncepts, lai to iztirzātu mazliet sīkāk un pamodelētu dažus scenārijus, kur neticamais tomēr piepildās.

Optimālais kandidātu skaits

Viena kandidāta izvirzīšana labi strādātu saraksta maksimālā mērķa izpildīšanā. Ja Latvija Atdzimšanas partija tiešām būtu vienīgais saraksts, kas tiktu ievēlēts Rīgas domē, Silvestram Rubinam kā vienīgajam deputātam būtu ļoti viegli izpildīt savu solījumu un atkāpties no amata (vai arī kā diktatoram četrus gadus tiranizēt Rīgas iedzīvotājus). Ja Rīgas domē tiktu ievēlēti 60 Latvijas Atdzimšanas partijas pārstāvji, daži no viņiem noteikti būtu gatavi aizmirst vēlētājiem un partijai doto solījumu.

Ja Silvestrs Rubins nolemtu nesteigties ar mandāta nolikšanu, viņam noteikti būtu jāparūpējas par savu drošību. Viņa nāves gadījumā neatliktu nekas cits kā izsludināt jaunas Rīgas domes vēlēšanas, un to noteikti iedomātos arī politikā ieinteresētas personas, kuras ir gatavas pārkāpt likumu. Tajā pašā laikā noteikti tiktu meklēti arī likumīgi iemesli viņam atņemt mandātu, kam būtu tāds pats efekts – jaunas vēlēšanas.

Problēmas sākas, ja kāds cits saraksts pārvar piecu procentu barjeru. Lai Latvijas Atdzimšanas partija būtu vienīgā Rīgas domē ievēlētā partija, tai būtu jābūt vienīgajai partijai, kas pārvar piecu procentu barjeru. Scenārijā, kur Latvijas Atdzimšanas partija saņemtu tieši 5 % balsu un visi pārējie saraksti – 4,99 %, Rubins būtu vienīgais deputāts.[1]

Taču scenārijā, kur Latvijas Atdzimšanas partija saņemtu tieši 95 % balsu un kāds no lielajiem sarakstiem saņemtu tieši 5 % balsu, Rubinam piebiedrotos 59 deputāti no šī lielā saraksta. Šajā iznākumā Rubins pat nebūtu nepieciešams vairākuma nodrošināšanā. Lai nodrošinātos pret šādu scenāriju, partijai būtu jāizvirza vismaz 31 kandidāts, bet šādi tā atkal nevarētu izpildīt savu maksimālo mērķi – Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas.

Sarežģījumi

Latvijas Atdzimšanas partija savā programmā kā mērķi norāda 51 % balsu. Taču, kā norādīju, ar šādu pieeju tas viņiem neko negarantētu. Alternatīvais mērķis – kļūt par izšķirošo balsi sadrumstalotā domē, strādās tikai tad, ja tiešām nebūs nekādas iespējas izveidot stabilu koalīciju. Pat tad, ja partiju pēcvēlēšanu pārrunas būs smagas, jebkura cita frakcija būs daudz interesantāka sadarbības partnere, jo tā varēs piedāvāt vismaz četrus deputātus. Ja nu Rubina kunga iesaiste tomēr būtu nepieciešama, lai koalīcijai nodrošinātu 31 balsi no 60 pieejamajām, ir grūti iedomāties, ka šāda koalīcija varētu nostrādāt četrus gadus.

Atgriežoties pie koncepta par to, ka vienīgais domes deputāts demisionē. Latvijas Atdzimšanas partija savā programmā raksta, ka pēc tam būs jārīko ārkārtas vēlēšanas, kurās varēs kandidēt jebkurš bezpartijisks rīdzinieks. Šī doma sīkāk nav aprakstīta, taču pieņemu, ka ir domāta vēlēšanu sistēmas maiņa, lai kandidātus varētu izvirzīt ne tikai partijas un apvienības.[2] Šādi lēmumi gan nav Rīgas domes pārziņā – Latvijas Atdzimšanas partijai būtu jāgūst pārstāvniecība Saeimā, un vēlams vairāk nekā viena deputāta personā.

Kopsavilkums

Saraksts ar vienu deputāta kandidātu noteikti piesaista uzmanību. Ja partija patiešām būtu vienīgā, kas tiktu ievēlēta Rīgas domē, viena deputāta kandidāta izvirzīšana ideāli atbilstu tās deklarētajam mērķim – demisionēt un sarīkot jaunas vēlēšanas. Taču šāds iznākums būtu gandrīz neiespējams pat tad, ja partija būtu krietni populārāka.

Nekam citam šī pieeja neder, jo jebkura cita saraksta iekļūšana Rīgas domē padara šo vientuļo deputātu nevajadzīgu koalīcijas veidošanā, kaut arī Latvijas Atdzimšanas partijas programma cenšas pārliecināt par pretējo.

Un neaizmirsīsim par acīmredzamāko – koncepts par to, ka kāds vēlēšanās balso par partiju, lai vēlreiz tiktu sarīkotas tieši tādas pašas vēlēšanas, izklausās pēc satīras.

Piezīmes

1. Šogad Rīgas domes vēlēšanās ir 16 saraksti, tātad tas nozīmētu, ka 20,15 % derīgo aplokšņu būtu tukšas vai saturētu nederīgas balsis. Piecu procentu barjeru skaita no derīgo aplokšņu kopskaita, tātad aprēķinā iekļauj arī tā sauktās “tukšās aploksnes”.

2. Bezpartijiski kandidāti teorētiski jau šobrīd var kandidēt vēlēšanās. Vēlēšanu sarakstus iesniedz partijas un to apvienības, bet sarakstos esošajiem cilvēkiem nav jābūt šo partiju biedriem.